Automašīnas vējstikls un priekšējie sānu logi ir galvenais informācijas avots ikvienam šoferim. Lai braukšana būtu droša, šai zonai jābūt pilnīgi tīrai un pārredzamai.
Pat neliels priekšmets vai nepareizi izvēlēta plēve var kļūt par iemeslu, kāpēc pēdējā brīdī nepamanāt gājēju vai citu transportlīdzekli. Tāpēc tehniskās apskates noteikumi šajā jautājumā ir diezgan stingri un skaidri.
Kas īsti ir vadītāja redzamības lauks?
Par redzamības lauku speciālisti sauc visu to vējstikla daļu, ko spēj notīrīt stikla tīrītāji, kā arī abus priekšējos sānu stiklus. Šajā zonā nedrīkst atrasties nekas tāds, kas traucē skatienu. Vienīgais izņēmums ir detaļas, kas palīdz redzēt, piemēram, spoguļu stiprinājumi vai kameras.
Sēžot pie stūres, vadītājam ir jābūt brīvam skatam uz atpakaļskata spoguļiem. Ja kaut kas stikla tīrītāju zonā aizsedz skatienu, tehniskajā apskatē par to saņemsiet “divnieku”. Savukārt mazāk nozīmīgi traucēkļi ārpus tīrītāju zonas var tikt novērtēti ar “1” – tas ir sīks trūkums, kas tomēr būtu jānovērš.
Sertificēti stikli un to marķējums
Katram auto ir jābūt aprīkotam ar rūpnīcas paredzētajiem stikliem. Tiem jābūt marķētiem ar īpašiem simboliem, kas apliecina to kvalitāti un drošību. Piemēram, “I” nozīmē pastiprinātu vējstiklu, bet “II” apzīmē parastu daudzslāņu stiklu.
Ja automašīna ir vecāka un reģistrēta līdz 2000. gadam, stikliem jāatbilst tiem standartiem, kas bija spēkā ražošanas brīdī. Galvenais nosacījums – stikli nedrīkst būt no nepiemērotiem materiāliem, kas trieciena gadījumā varētu būt bīstami.
Plēves un tonēšana – kur ir robeža?
Daudzi vēlas pasargāt sevi no saules, taču vējstiklu aplīmēt ar plēvēm ir aizliegts. Izņēmums ir tikai lielie autobusi (M3 kategorija), kam pieļaujama caurspīdīga josla vējstikla apakšā, lai neaizsegtu instrumentu paneli.
Pati svarīgākā prasība ir gaismas caurlaidība – priekšējiem stikliem tā nedrīkst būt mazāka par 70%. Tas nozīmē, ka pat rūpnieciski tonētiem stikliem jābūt pietiekami gaišiem, lai vadītājs skaidri redzētu apkārtni arī tumsā vai lietū. Vējstikla augšdaļā drīkst būt caurspīdīga josla, kas palīdz pret sauli, taču tā nedrīkst atrasties zemāk par nolaistiem saulessargiem vai spoguļa augstāko punktu.
Plaisas un bojājumi: kad tas ir bīstami?
Mazi akmentiņu iesitumi uz ceļa nav nekas neparasts, taču to atrašanās vieta ir izšķiroša. Vējstikla vadītāja pusē (tīrītāju zonā) bojājumi nedrīkst pārsniegt 5 mm. Tas ir pavisam mazs punkts, jo lielāka plaisa acu priekšā var traucēt fokusam vai apžilbināt.
Pasažiera pusē noteikumi ir nedaudz pielaidīgāki. Tur drīkst būt nelieli skrāpējumi vai plaisas, kuru diametrs nepārsniedz 10 cm, ja vien tie netraucē kopējo skatu un neapdraud stikla izturību. Pārējos auto stiklos plaisas nedrīkst būt tādas, kas varētu izraisīt stikla sabrukšanu brauciena laikā.
Piekārti nieciņi pie spoguļa
Latvijas likumi nosaka, ka vadītājam jānodrošina pilnvērtīga redzamība. Tas nozīmē, ka jebkurš liels talismans, gaisa atsvaidzinātājs vai maska, kas šūpojas pie atpakaļskata spoguļa, var tikt uzskatīts par traucēkli.
Lasi vēl: Ziema neatkāpsies bez kaujas: nosaukts precīzs datums, kad beidzot kļūs siltāks un pavasarīgāks
Šie nieciņi rada “aklo zonu”, kas kustas līdzi mašīnai. Smadzenes mēdz pierast pie šūpojošās “eglītes” un pārstāj to uztvert, taču tajā pašā laikā šis priekšmets var aizsegt gājēju, kurš tikko nokāpis no ietves. Tehniskajā apskatē par lieliem piekariņiem var aizrādīt vai likt tos noņemt. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, par to soda vēl stingrāk, jo pat navigācijas ierīce vējstikla vidū tiek uzskatīta par nopietnu risku.
Vai nieciņi pie spoguļa var izmaksāt naudas sodu?
Daudzi no mums pie atpakaļskata spoguļa mēdz piekārt lielus talismanus, sejas maskas vai košas “eglītes” gaisa atsvaidzināšanai. Tomēr likumsargi šādus rotājumus neuzskata par nevainīgu interjera elementu – ja tie traucē skaidri pārredzēt ceļu, tas skaitās noteikumu pārkāpums. Likums to definē kā braukšanu ar automašīnu, kuras tehniskais stāvoklis vai aprīkojums neatbilst drošības prasībām.
Ja likumsargs pamanīs, ka piekariņi aizsedz tavu redzeslauku, vari tikt cauri ar brīdinājumu, taču jārēķinās arī ar iespējamu naudas sodu. Parasti tas svārstās no 15 līdz 30 eiro.
Arī tehniskajā apskatē šis sīkums nepaliks nepamanīts. Ja iebrauksi boksā ar visiem rotājumiem, inspektors to var atzīmēt kā trūkumu. Ja nieciņi ir nelieli, protokolā ierakstīs “1” (sīks trūkums), bet, ja tie tiešām traucēs redzēt ceļu vai spoguļus, saņemsi vērtējumu “2”. Tas nozīmē, ka apskati nokārtot nevarēs, kamēr skats uz ceļu nebūs pilnībā brīvs.
